Ja lūgšana ir daudzu garīgo prakšu augstākais akts, kāpēc daudzi cilvēki lūgšanas laikā zaimo? Ko nozīmē zaimošana lūgšanas laikā?

Cilvēki un citi mugurkaulnieki to dara vēl dzemdē. Tikai dažas lietas ir tik bieži sastopamas kā zīkšana.

Zīkšana var tikt uztverta kā rupjība un rupja uzvedība, jo tā parāda, ka cilvēkam ir garlaicīgi un neieinteresēti, taču daudzi cilvēki būtu pārsteigti, ja uzzinātu, ka no garīgās perspektīvas skatoties, zīkšana lūgšanas laikā ir žests, kam var būt vairākas nozīmes.

Lasiet tālāk, lai uzzinātu vairāk par dažādajiem uzskatiem un interpretācijām, kas saistītas ar žāvāšanos lūgšanas laikā.

Zīšanas nozīme garā lūgšanas laikā

Garīgajā kontekstā ņirgāšanās varētu būt tieši saistīta ar enerģijām, kas mūs ieskauj. Šīs pozitīvās vai negatīvās enerģijas var mēģināt iekļūt mūsu ķermenī, mūsu ķermeņa iekšienē vai vienkārši būt pietiekami tuvu, lai ietekmētu mūsu garīgumu.

1. Pozitīvas enerģijas un garīgo vadlīniju piesaukšana

Atverot muti, lai ieelpotu un izelpotu, jūs atverat savu ķermeni pozitīvas enerģijas un garīgo vadlīniju saņemšanai. Tas arī rada labsajūtu.

Tie var palīdzēt jums koncentrēties uz lūgšanām un vadīt jūs garīgajā ceļojumā. Arī zīdīšana lūgšanas laikā var palīdzēt sagatavot ceļu uz apzinātāku eksistenci.

2. Nogurums un stress

No fizioloģiskā viedokļa raugoties, cilvēki zīst, kad ir noguruši, miegaini, izsalkuši vai pakļauti stresa faktoriem. Ja cilvēks lūdzas šādos apstākļos, zīšana var būt mehānisms, kas nodrošina atvieglojumu no stresa un spriedzes.

Dziļi elpojot ieelpas laikā, jūsu mute plaši atveras, un lielāka skābekļa daudzuma iekļūšana var arī palīdzēt attīrīt plaušas, vienlaikus izelpojot atbrīvojoties no oglekļa dioksīda un negatīvajām vibrācijām. Galu galā jūs atradīsiet sevi nomoda stāvoklī, lai varētu vairāk koncentrēties uz lūgšanu un meditāciju.

Iespējams, esat arī pamanījuši, ka tad, kad lūgšanas vai meditācijas laikā intensīvi koncentrējaties, jums biežāk nākas zīst, jo jūsu smadzenēm nepieciešams vairāk enerģijas, lai koncentrētos.

Ebreju valodā vārds, kas apzīmē garu, ir "nišama", un tas nozīmē arī "elpa". Ebreji uzskatīja, ka lūgšanas reizē zīstot gars atslābst.

3. Nenoteiktība vai diskomforts

Garīgā jēga, kāda ir zīkšana lūgšanas laikā, ir izplatīta prakse, kas, pēc daudzu cilvēku domām, liecina par trauksmi, diskomfortu un mazāku pašpārliecinātību. Pastāvīga zīkšana lūgšanas laikā var liecināt par cilvēka garīgo stāvokli, kas var būt pilns satraukuma un nedrošības sajūtu.

Tas var nozīmēt, ka jūga garīgo stāvokli var piepildīt šaubas vai nedrošība. Kad tā jūtaties, mēģiniet vairāk laika pavadīt pie dabas un ieelpojiet pozitīvās vibrācijas un enerģijas.

4. Dievišķās enerģijas saņemšana

Zīkšana lūgšanas laikā var nozīmēt arī dievišķās enerģijas saņemšanu. Aizverot acis un noliecot galvu lūgšanā, zīkšana izpauž enerģiju no Dieva vai garīgās būtnes, kurai lūdzaties.

Tas norāda uz spēcīgu saikni starp jums un jūsu Dievišķību, kā arī uz atbildi uz jūsu lūgumiem un lūgšanām. Zīkšana lūgšanas laikā var liecināt par to, ka jūsu lūgšanas tiek uzklausītas.

Ja pēc lūgšanas zīkšana izzūd, tas var apstiprināt, ka negatīvās vibrācijas un ļaunās enerģijas tika novērstas ar lūgšanu.

5. Negatīvās enerģijas atbrīvošana

Dažreiz, izelpojot izelpas laikā, var atbrīvoties no negatīvās enerģijas.

Lai gan lūgšana ir spēcīgs līdzeklis garīgai apgaismībai un personīgajai attīstībai, lūgšanas laikā prāts var klejot. Zaigojot jūs atbrīvojat negatīvo un paliekat noskaņots uz savu dievišķo uzdevumu, lai jūs varētu virzīties uz priekšu bez pagātnes bagāžas, kas jūs velk uz leju.

Ja jūtat, ka jūs apgrūtina negatīvā enerģija, kas ir ap jums un ap jums, ieteicamā prakse ir zīst, lai atbrīvotos no visas negatīvās enerģijas, un jūs jutīsieties vieglāks un mierīgāks.

6. Pozitīvas atsaucības pazīme

Vēl viena garīga jēga, ko lūgšanas laikā var dot žāvāšanās, var būt jūsu vēlme un aizrautība kaut kam jaunam, tostarp jaunām idejām un pieredzei. Tā var liecināt par jūsu atvērtību un gatavību izmēģināt kaut ko tādu, ko iepriekš neesat mēģinājis darīt.

7. Pazemība

Pazemība ir tikums, kas tiek praktizēts kopā ar lūgšanu. Daži cilvēki uzskata, ka rīvēšanās lūgšanas laikā simbolizē pazemību Dieva priekšā. Patiesībā ir ziņots, ka cilvēkiem, kuri rīvējas lūgšanas laikā, ir augstāks garīguma līmenis, salīdzinot ar tiem, kuri tik daudz neairē.

8. Garlaicība

Zīkšana var liecināt par cilvēka trauksmes stāvokli. Tā var arī nozīmēt garlaicību vai intereses trūkumu par notiekošo.

Ja, esot kopā ar partneri, jūs nepārtraukti rīvējaties, lai gan neesat miegains vai noguris, iespējams, ka jūtaties garlaicīgi, jo jūsu attiecības vairs nav tik aizraujošas kā agrāk.

Zīlēšana var būt jūsu gara veids, kā sūtīt signālus, ka jūs vairs nejūtaties apmierināts un pilnvērtīgs attiecībās. Ieklausīšanās šajā garīgajā atmodā var palīdzēt jums paskatīties uz situāciju no citas perspektīvas un spēt veikt atbilstošus pasākumus, lai situāciju risinātu.

9. Atlaidiet un ļaujiet Dievam

Garīgajā kopienā tiek uzskatīts, ka rēpošana simbolizē atlaišanu un nodošanu vadībā Dievam, kurš var sniegt jums dievišķu atpūtu un atvieglojumu.

Zīkšana lūgšanas laikā var nozīmēt pilnīgu paļāvību uz Dievu, kad nonākat situācijās, kas ir pārāk grūtas un sarežģītas, lai tās atrisinātu.

Atbrīvošanās un savu problēmu un rūpju uzticēšana Labajam Dievam var būt atbrīvojoša un sniegt jums mieru.

10. Negatīvā enerģija

Ja vienas un tās pašas personas - ģimenes locekļa, drauga, kolēģa u. c. - klātbūtnē jūs zarojat vairāk nekā nepieciešams, tas var nozīmēt, ka šī persona nozog daļu jūsu enerģijas.

Desmitiem reižu atkārtošanās var nozīmēt arī to, ka cilvēkam var būt negatīvas enerģijas, kas ir pietiekami spēcīgas, lai ietekmētu jūs un ietekmētu jūsu garīgumu. Negatīvo enerģiju un nemitīgo rēgošanu var palīdzēt apturēt attālināšanās no šī cilvēka vai garīgās attīrīšanās rituāla veikšana.

11. Skābekļa trūkums

Johans de Gorters (Johan de Gorter, 1755) aprakstīja, ka rēpošana paātrina asins plūsmu smadzeņu skābekļa nodrošināšanai. Tas, domājams, uzlabo smadzeņu apasiņošanu ar skābekli, reaģējot uz smadzeņu mazasinību. Tomēr mūsdienu zinātne ir pierādījusi šīs hipotēzes neprecizitāti. Pētījuma dalībnieku elpošanas ātruma kavēšanās netika novērota.

Viena no Hipokrāta (1595) formulētajām teorijām liecināja, ka "vējš ir visu slimību cēlonis", jo viņš norādīja, ka "apopleksijas nepārtrauktais rēkšana pierāda, ka gaiss ir apopleksijas cēlonis".

12. Nenovēršamas briesmas

Daži cilvēki zīst, kad instinkts viņiem saka, ka viņi atrodas bīstamā situācijā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad esat lielā stresā.

Kad jūs ieklausīsieties šajā garīgajā norādē, jūs spēsiet racionāli izvērtēt iespējamās briesmas vai stresa situācijas, ar kurām jums var nākties saskarties, lai jūs būtu pienācīgi sagatavojies.

13. Stress lūgšanas laikā

Tā vietā, lai lūgšanu uzskatītu par laiku, kas paredzēts saziņai ar Dievu, daži cilvēki to var uztvert kā pienākumu, nevis kā nepieciešamību. Tādējādi garas lūgšanas un psalmu lasīšana, kā arī koncentrēšanās uz to, kas tiek teikts, viņiem var radīt garīgu stresu.

Ja neesat tik atsaucīgs pret to, ko darāt, tas var būt divkārši apgrūtinoši un prasīs vairāk pūļu, lai koncentrētos. Smadzenes reaģē, atbrīvojot neiromediatoru dopamīnu, kas var palīdzēt palielināt motivāciju un koncentrēšanos. Tas var arī stimulēt oksitocīna izdalīšanos, kas var palīdzēt samazināt trauksmi.

14. Novirzīšana

Lūgšanas vai meditācijas laikā cilvēks parasti ir atslābuma stāvoklī. Šajā laikā ķermenis un gars ir neaizsargāti pret ļauno garu kārdinājumiem. Kad cilvēks sāk vairākkārtīgi zīst, tiek novērsta uzmanība no lūgšanas un dievkalpojuma. Apzināšanās par notiekošo var vēl vairāk izraisīt trauksmi un bailes no apsēstības, tādējādi izraisot vēl vairāk zīšanas.

Arābu zemēs islāms uzskata, ka rēgšana ir zīme, ka sātans ienāk ķermenī, bet šķaudīšana - ka viņš no ķermeņa iziet. 1921. gadā Pjērs Saintjevs veica pētījumu, kas liecina, ka tas ir rezultāts.

15. Enerģiju cīņa

Kad lūdzaties, jūs cenšaties koncentrēt savu enerģiju un apziņu uz Dievu. Taču pret šo augšupvērsto plūsmu darbojas enerģija, kas jūsu ķermenī un apziņā tiek vilkta uz leju. Šī pastāvīgā cīņa var būt fiziski un garīgi nogurdinoša, un tā var izraisīt miegainību un ņirgāšanos.

Dziļa ieelpošana, kad iezogas, var palīdzēt uzturēt nervu sistēmas līdzsvaru un mieru, lai lūgšanas vai meditācijas laikā jūs kļūtu centrētāks un koncentrētāks. Tā var arī palielināt jūsu uzmanību un prāta skaidrību.

16. Reliģiskā pārliecība

Pāvesta Gregora laikā (ap 590. gadu) Eiropā plosījās buboņu mēra epidēmija, un cilvēkiem radās ieradums šķaudot mutes priekšā darīt krusta zīmi, jo viņi ticēja, ka šķaudīšana ir nāvējoša. Tika teikts, ka tad, kad vīrieši pēkšņi mirst no bubo, kas attīstījies viņu cirkšņos, viņu dvēseles atstāj ķermeni, šķaudot vai šķaudot.

Austrijā vecāka gadagājuma cilvēks rībošam bērnam uzliek krusta zīmi, lai novērstu slimību un nelaimes iekļūšanu caur muti.

Marokāņi uzliek roku pār atvērto muti, baidoties, ka sātans varētu iekļūt un pārņemt ķermeni. Viņi arī ticēja, ka sātans varētu urinēt viņu plaši atvērtajās mutēs.

Indijā uzskata, ka garu (tā saukto "bhutu") iekļūšana ķermenī notiek caur cilvēka muti, tāpēc zaļošana ir bīstama. Indiešu kultūrā arī ticēja, ka dvēsele var aizbēgt zaļot, tāpēc ierasts likt roku mutes priekšā un teikt "Narayan!", kas nozīmē "Labais Dievs!").

Seno maiju civilizācijā uzskatīja, ka zīkšana atspoguļo cilvēka zemapziņas seksuālās vēlmes. V. Seuntjenss izveidoja teicienu, ka "stiepšanās-zīkšanas sindroma" semantiskā un etimoloģiskā nozīme ir "vēlme un "ilgas pēc".

Iegūšana

Patiesi, ieradumam ir ne tikai fizioloģiska ķermeņa funkcija. Šim ieradumam var būt arī garīga nozīme, un tas var būt saistīts ar daudziem māņticējumiem, kā arī dažādiem kultūras ticējumiem un praksēm.

Lai palīdzētu noteikt, kāda ir jūsu zīdīšanas garīgā nozīme, padomājiet par to, kas šobrīd notiek jūsu dzīvē. Kas nodarbina jūsu prātu un garu - jūsu attiecības, darbs, garīgā attīstība utt.?

Analizējot to, kas izraisa zīkšanu, var rast atbildes uz jautājumu, kas tieši šajā dzīves brīdī ietekmē jūsu garīgumu.